Galerija

Katram zvēram ir sava galerija, kur tas jūtās labi. Pūcīte ir vieta, kur bērni jūtas labi.

2014. gada 14. marts

Latvijas sargi

Neviens putniņš tā nedzied
Kā dzied meža balodītis,
Neviens mani tā nemīl,
Kā mīl mani tēv` s māmiņa...
Līdz ar ziemas pavadīšanu un pavasara sagaidīšanu mēs Pūces mājā centāmies ielūkoties tajā, ko māca mums apkārt esošā daba un dzīvnieki. Sanāca tā – jo dziļāk ieskatījāmies, jo brīnumainākus atklājumus guvām.
Pūces stāsts šoreiz ir par „sargiem”, kurus sastopam bieži. Un, iespējams, reti aizdomājamies par viņu labo darbu un devumu, kas ļauj mums justies drošiem un pasargātiem. Dzīvot tīrā un sakārtotā dabā, drošā sabiedrībā, kurā dažādu profesiju pārstāvji rūpējas par mūsu drošību, veselību, dzīvot mīlošā ģimenē, kurā viens par otru rūpējas.
Mēs visas nedēļas garumā runājām, aplūkojām, krāsojām un zīmējām mums apkārt esošos „sargus”: meža sanitāru – dzeni, kurš izlasa no kokiem kaitēkļus. Par sniega balto segu, kas pārklājot zemi ļauj zālītes asniem un kukaiņiem siltumā pārziemot bargo ziemu. Par vilkiem, kas medī vecos un slimos meža dzīvniekus. Par suni, kurš sargā māju, lai neienāk svešinieki sētā. Par kaķēnu, kurš ķerot peles, sargā graudiņus, no kuriem maiznieks cep gardu maizīti.
Turpinot sargu tēmu, guvām apstiprinājumu, ka arī mēs, cilvēki, cits citu sargājam. Māmiņa un tētis audzina, māca un sargā savus bērniņus. Kamēr vecāki darbā, Pūcēnus sargā mīļās audzinātājas un auklītes :) ! Ārsti palīdz mums rūpēties un saudzēt veselību. Policisti mūs sargā no ļauniem cilvēkiem un pāri darītājiem. Mūsu zemi, Latviju, sargāja un sargā stipri, drosmīgi un pašaizliedzīgi karavīri.
Pūces bērni bija vareni pastrādājuši, un, godinot mūsu zemes sargus un aizstāvjus svētkus ieskandinājām ar Latvijas valsts himnu „Dievs svētī Latviju!” un kopīgu ebreju tautas dziesmu „Zeme, zeme, kas tā zeme”. Turpinājumā katra grupiņa sniedza nelielus sagatavotus priekšnesumus, iepazīstinot citu grupiņu bērnus ar paveikto šajā nedēļā.