Galerija

Katram zvēram ir sava galerija, kur tas jūtās labi. Pūcīte ir vieta, kur bērni jūtas labi.

2012. gada 16. februāris

Metens nāca, Metens nāca, ko Metenis atnesīs?

Pūcītē lieli un mazi gaidīja lielo Meteņa atnākšanu. Lielā sala un aukstuma šogad jau gana – lai Metenis nes pavasari, modina zemīti, augus, liek saulītei sildīt siltāk. Gaidot Meteni, Pūces bērni pušķoja telpas un gatavoja cienastus.
Ej projām, Metenīti,
Ar to miežu plācenīti.
Gaidīsim Lieldieniņas
Ar raibām oliņām.

Uz tikšanos Pavasara saulgriežos.
Cienājāmies arī ar pašu gatavoto mielastu: Āboliem un bumbieriem (mazgāja mazie Baltās pūcītes bērni), žāvēto augļu (gatavoja vidējās grupas bērni), bet lielie (Zaļās Pūcītes) bērni vēla kartupeļu, zirņu klimpas, kas ir sens senlatviešu ēdiens.
Meteņos pēdējo reizi var doties ķekatās, jo masku gājieni, kas aizsākušies Mārtiņos, tiek izbeigti Meteņos. Mēs šoreiz pārtapām par saules vēstnešiem, pamēģinājām arī kā ir tad, kad puiši par meitām, meitas par puišiem pārģērbjas.
Kā katri svētki Pūcītē, arī šoreiz griezāmies kopīgos dančos. Lielais līklocis visus pulcēja svētkiem, izdejojām krustu krustus un satinām lielo kamolu.

Metens sola saltas dienas,
Sola visu sasaldēti,
Krausim malku vezumā,
Vedīsimi Meteņam;
Lai sakūra lielu guni,
Lai sasilda pasaulīti.
Dzinām prom ziemu, nesām mājās svētību, izrībinājām telpas un lecām jo augstu, lai aug branga raža nākamgad.
Meteņos kārtīgi jālielās, lai visa kā nākamajā gadā būtu labi daudz – gan gudrības, gan skaistuma, gan paklausības.

Aizvadot ziemu, jāpaspēj izbaudīt jautrie ziemas prieki-tāpēc arī pūcēni šļūca uz ātrumu, kā no kalna lejiņā, kā tālos ciemiņos un par to dabūjām gabaliņu cūkas šņukura, jo Meteņu dienā bērniem jāēd cūkas šņukurs, lai būtu gudri.
Metenim patīk jautrība, tādēļ mazie pūcēni ar lielu prieku piedalījās dažādās izdarībās- lēca bukos un maisos, izlēkāja ačgārno danci...
Izdancojāmies ne pa jokam, lai jēriņi augtu brangi un saimenieces būtu ražīgas, dzinām kurmjus, lai nerok mūsu Pūcītes dārzu.
Metām bērnus pāri žogam (mūsu galdam), lai nākamgad neaizguļas, laikā nāk uz dārziņu un ir čakli mācībās.
Metenis bija sagatavojis gardu cienastu- jaukās baranku virtenes.
Metenis uz atvadām meta zeltītas pogas, kas simboliski ir mūsu katra laime.
Ej projām, Metenīti,
Ar to miežu plācenīti.
Gaidīsim Lieldieniņas
Ar raibām oliņām.

Uz tikšanos Pavasara saulgriežos.